Gleizda metode
pre-order

Pirmais izdevums, maijs, 2024
Cietie vāki
230 x 295 mm
190 lpp., pielikums angļu valodā 24 lpp., 133 attēlu
ar tekstiem latviešu, latgaliešu un angļu valodā
ISBN 978-9934-591-24-2
iepriekšpardošanas cena līdz 10.05.2024

For English version please see below

Slavenā Latvijas fotogrāfa Jāņa Gleizda fotogrāmata “Gleizda metode” sniedz vēl vienu savdabīga mākslinieka portretu, ļaujot skatītājam novērtēt viņa fotogrāfijas tehnoloģiju izmantošanas meistarību, kā arī mākslinieka iekšējo spēku, pārvarot savus fiziskos ierobežojumus. Grāmatā iekļautie materiāli parāda arī dziļo saplūsmi starp Gleizda radošās prakses metodi un viņa oficiālo darbu Traumatoloģijas un ortopēdijas institūtā.

Pēc apsaldēšanās 24 gadu vecumā fotogrāfs zaudēja abas plaukstas. Šis dzīves pavērsiens atveda Jāni Gleizdu uz Rīgu, kur viņš izturēja virkni operāciju, iemācījās rīkoties ar speciāli izgatavotiem instrumentiem, kļuva par fotogrāfu un, brīvo laiku veltījot radošai fotografēšanai, apguva sarežģītus fotoprocesus. 1960.–80. gados Jānis Gleizds kļuva par neapstrīdamu fotokluba “Rīga” scēnas zvaigzni. Fotoklubā viņš attīstīja savu tēlainības pasauli, pakļaujot to kluba kolektīvā izstrādātiem nosacījumiem. Izcīnītie starptautiskie apbalvojumi un “varai nebīstamas” amatieru kopienas statuss ļāva fotokluba biedriem samērā brīvi izvēlēties tēmas un fotografēt arī kailus ķermeņus. “Laikā, kad Eiropas masu kultūras ikona Brižita Bardo dziedāja: “Kaila zem saules, pavisam kaila,” Rīgas fotoklubā radītās teiksmainās nimfas “saplūda ar dabu” pļavā, purvā vai sniegā un izaicināja padomju ideoloģiju,” – atzīmē grāmatas sastādītāja Anna Volkova. Fotoklubā par mākslu tika uzskatīta tikai melnbaltā fotogrāfija, un krāsainie Jāņa Gleizda attēli izstādēs neparādījās, kaut gan fotogrāfs turpināja nemitīgi fotografēt arī krāsās, eksperimentējot ar gaismu izkliedējošām prizmām un lēcām. Šinī izdevumā ir iespēja daļēji iepazīties gan ar krāsu diapozitīvu mantojumu, gan ar fotogrāfa skicēm un darbu kontrolkopijām.

“Cilvēks un tehnoloģija, daba un kultūra, sievišķais un vīrišķais, māksla un amatierisms, tradīcija un revolūcija – pusgadsimtu vēlāk Gleizda darbi šajā atlasē aicina pārvērtēt binārās kategorijas un piedāvā aizvien jaunas analīzes šķautnes. Jebkura mākslinieka nekritiska glorificēšana var draudēt ar iebalzamēšanu un biezu putekļu kārtu, kas neaicina pieskarties. Stāvēt ārpus laika nav iespējams, bet pārdzimt jaunā laikā un skatījumā ir privilēģija,” raksta grāmatā publicētās esejas autore, vizuālās kultūras pētniece Liāna Ivete Žilde.

Īsumā par autoru:
Jānis Gleizds, (dzimis 1924. gada 7. maijā Rēzeknes novada Vecgailumos – miris 2010. gada 17. aprīlī Ogrē) bija Latvijas fotogrāfs, Traumatoloģijas un ortopēdijas institūta fotogrāfs no 1952. līdz 1994. gadam, fotokluba “Rīga” biedrs kopš tā dibināšanas (1962), Rīgas Fotomākslinieku savienības biedrs un arī valdes loceklis, seksologa J. Zālīša kulta grāmatas “Mīlestības vārdā” fotoilustrāciju autors (1981), piedalījies vairāk nekā 800 izstādēs, nopelnījis apbalvojumus 170 konkursos, kā arī pirmais no Latvijas fotomāksliniekiem 1995. gadā saņēmis Triju Zvaigžņu ordeni.

Grāmatas satādītāja: Anna Volkova.
Redaktors un Jāņa Gleizda tehnisko paņēmienu aprakstu autors: Vladimirs Svetlovs.
Esejas autore: Liāna Ivete Žilde.
Dizainers: Toms Mrazauskas.

Izdevējs: “Talka” sadarbībā ar Latgales fotogrāfu biedrību.

Grāmatas izdošanu ir atbalstījis Valsts kultūrkapitāla fonds.

“Gleizds’ Method”

Jānis Gleizds (1924-2010), the official photographer of the Traumatology and Orthopaedics Institute of Soviet Latvia and a distinguished figure in Photo Club Rīga, crafted skillfully constructed images using a unique “invasive” approach. The photobook "Gleizds’ Method" offers an intriguing portrait of the artist, showcasing his mastery of photography techniques while honoring his inner resilience in overcoming physical limitations. Documented through proof prints, retouched double positives, and collaged negatives, his process reflects the meticulous nature of his work, shaped by his professional experiences.

After suffering frostbite at the age of 24, the photographer lost both of his hands. This life-changing event brought Jānis Gleizds to Riga, where he underwent a series of surgeries, learned to use specially designed tools, became a photographer, and, dedicating his free time to creative photography, mastered sophisticated photographic processes. Jānis Gleizds' most creative period unfolded in the 1960s and 1970s in Riga, a time marked by societal changes amidst the conservative backdrop of the USSR. And “While the European mass culture icon Brigitte Bardot was singing 'Naked in the sun. Completely,' the enchanting nymphs of the Photo Club Rīga were 'becoming one with nature' in meadows, swamps, or snow, challenging Soviet ideology,” notes the sequence editor, Anna Volkova. In the photo club, only black and white photography was considered art; hence, Jānis Gleizds' colour photos did not get displayed in exhibitions. Nonetheless, the photographer continued to experiment with color, playing with light-diffusing prisms and lenses. This publication offers an opportunity to explore the artist’s legacy through some of his colour slides and the photographer's sketches and proof copies of his work.

With essay by Liāna Ivete Žilde and the descriptions of Jānis Gleizds’ methods and techniques by Vladimirs Svetlovs
In Latvian, Latgalian and English
Designed by Toms Mrazauskas
Published by “Talka” in collaboration with the Latgale Photographers' Association.

Supported by the State Cultural Capital Foundation.